Jauns KLP attīstības posms

Šodien Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu par vienkāršāku, mērķtiecīgāku un uz nākotni orientētu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikam pēc 2027. gada.

KLP pēc 2027. gada saglabās savu instrumentu kopumu neskartu, nodrošinot stabilitāti un paredzamību. Norobežots budžets vismaz 300 miljardu EUR apmērā ienākumu atbalstam un atbalstam krīzes situācijā nodrošinās, ka atbalsts ES lauksaimniekiem tiek saglabāts tādā pašā līmenī kā pašreizējā KLP. Jaunajā KLP ienākumu atbalsts ir definēts plašāk nekā iepriekš. Ienākumu atbalsts tagad ietver dažādus maksājumus, ar kuriem atbalsta lauksaimnieka ienākumus vai ekonomisko pamatojumu, tostarp platībatkarīgu ienākumu atbalstu, agrovides darbības, investīcijas lauku saimniecībās, piemēram, lauku saimniecību modernizācijā, diversifikācijā vai jaunas prakses un tehnoloģiju ieviešanā.

Pārējie KLP instrumenti, piemēram, lauku projekti, izmantojot LEADER, tiks finansēti no daļām valsts un reģionālās partnerības plānos 865 miljardu EUR vērtībā. Turklāt jaunais Konkurētspējas fonds nodrošinās papildu finansējumu pētniecībai un inovācijai lauksaimniecības nozarē. 

Ir izveidots arī lielāks Vienotības drošības tīkls, lai atbalstītu lauksaimniekus tirgus traucējumu gadījumā 6,3 miljardu EUR apmērā septiņu gadu periodā, faktiski divkāršojot krīzes rezervi, kas pieejama pašreizējā KLP. 

Priekšlikumi attiecībā uz nākamo KLP nodrošinās taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, drošu un cenas ziņā pieejamu pārtiku patērētājiem un vides aizsardzību. Lai neatpaliktu no norisēm mūsdienu mainīgajā pasaulē un risinātu jaunas problēmas, politika piedāvās līdzsvarotu stimulu, investīciju un pienākumu kombināciju, lai saglabātu efektivitāti, kā arī piedāvās lielāku elastību dalībvalstīm, lai ņemtu vērā ES lauksaimniecības nozares un lauku apvidu daudzveidību.

Ietekmīgāks ES budžets lauksaimniecībai un lauku apvidiem

Saskaņā ar turpmākā ES budžeta priekšlikumiem KLP pēc 2027. gada izmantos vienkāršāku un elastīgāku īstenošanas sistēmu, apvienojot divus fondus no pašreizējiem diviem pīlāriem. Šī struktūra uzlabos stratēģisko plānošanu, lai risinātu vietējās vajadzības un nozarei raksturīgās problēmas. Tas arī vienkāršos pārvaldību valstu pārvaldes iestādēm. Rezultātā tiks izstrādāta ietekmīgāka politika, ko papildinās sinerģija ar citām finansēšanas programmām saskaņā ar valsts un reģionu partnerības plāniem. 

Piemēram, gados jaunie lauksaimnieki saņems atbalstu no KLP, taču viņi gūs labumu arī no reformām un instrumentiem, kas dalībvalstīm būs jāpiedāvā, lai lauku apvidus padarītu pievilcīgākus dzīvošanai, nodrošinātu labāku savienojamību, pamatpakalpojumu sniegšanu un bērnu aprūpi, prasmes un izglītību u. c. 

Mērķtiecīgāks atbalsts lauksaimniekiem

Lauksaimniekiem garantētais platībatkarīgais maksājums būs vērsts uz lauksaimniekiem, kas aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību. Atbalsts tiks paredzēts tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk, tostarp gados jauniem lauksaimniekiem, mazām un jauktām saimniecībām, kā arī tiem, kas darbojas apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, ko pilnībā finansē ES. Atbalsts lielākām lauku saimniecībām tiks samazināts un ierobežots līdz 100 000 EUR, lai nodrošinātu taisnīgāku sadali.

Tajā pašā laikā ienākumu atbalsta instrumenti, kas agrāk bija iekļauti KLP otrajā pīlārā, arī turpmāk būs pieejami un saņems līdzfinansējumu. Atbalsts investīcijām joprojām tiks uzskatīts par svarīgu, ļaujot lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem dot ieguldījumu ekonomisko, vides, dzīvnieku labturības un sociālo mērķu sasniegšanā.

Priekšlikumā arī liels uzsvars likts uz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un paaudžu nomaiņas veicināšanu. Tas ietver starta komplektu, kura mērķis ir palīdzēt jaunajiem lauksaimniekiem sākt darbību šajā nozarē. Katrai dalībvalstij būtu arī jāpieņem paaudžu nomaiņas stratēģija, kas pielāgota to iekšējām vajadzībām. 

Elastīgāka, uz rezultātiem vērsta politika

Pamatojoties uz 2021. gadā veikto KLP reformu un nepieciešamību pēc turpmākas vienkāršošanas, dalībvalstis uzņemsies lielāku atbildību un pārskatatbildību par politikas mērķu sasniegšanu, novirzot savu atbalstu galvenajām prioritātēm un pielāgojot savas darbības, lai maksimāli palielinātu savu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tajā pašā laikā Komisija, izmantojot vienotu mērķu un noteikumu kopumu, nodrošinās, ka tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp dalībvalstīm. Tā izdos KLP ieteikumus konkrētām valstīm, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot to plānus. 

Atbalsts rīcībai vides un klimata jomā un lauku saimniecību noturībai

Šīs jaunās politikas pamatā ir stimuli. Ienākumu atbalsta saņēmējiem tiek ieviestas jaunas prasības par atbildīgu lauku saimniecību pārzināšanu. Tās aizstāj pašreizējo nosacījumu sistēmu, nodrošinot līdzsvarotāku un elastīgāku pieeju ar mazāk preskriptīviem (un visiem gadījumiem piemērotiem) pasākumiem. Šo praksi var pielāgot vietējiem apstākļiem un ražošanas sistēmām. ES līmenī noteiktie mērķi, piemēram, augsnes potenciāla saglabāšana, upju aizsardzība pret piesārņojumu un mitrāju un kūdrāju aizsardzība, joprojām ir augsti, un dalībvalstis noteiks paraugpraksi šo mērķu sasniegšanai. Tas atspoguļo teritoriālo pieeju, kas izziņota redzējumā par lauksaimniecības un pārtikas nozari. 

Priekšlikums arī mudina lauksaimniekus labāk pārvaldīt riskus un veikt preventīvus pasākumus pret krīzēm, arī ar līdzfinansētu pasākumu palīdzību. Piemēram, apdrošinātajiem lauksaimniekiem tiks nodrošināti dāsnāki krīzes maksājumi pēc dabas katastrofām. Joprojām būs pieejamas investīcijas, kuru mērķis ir atjaunot ražošanas potenciālu pēc dabas katastrofas vai dzīvnieku slimības uzliesmojuma. 

Lauksaimniecības tirgi 

Papildus KLP tiesiskajam regulējumam tiek pārskatīti arī vairāki citi noteikumi Tirgus kopīgās organizācijas regulā, lai atspoguļotu pārmaiņas lauksaimniecības nozarē, piemēram, šādas:

• veselīga uztura veicināšana ar vietējās izcelsmes produktu izmantošanu ES skolu apgādes programmās, tādējādi atjaunojot saikni starp bērniem un lauksaimniecību,
• jaunas proteīnaugu nozares izveide nolūkā stiprināt vērtības ķēdi reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī,
• atsevišķu ar gaļu saistītu apzīmējumu aizsardzība nolūkā saglabāt augstus ražošanas standartus attiecībā uz gaļas un gaļas produktu dabisko sastāvu un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli,
• tirdzniecības standartu, tai skaitā izcelsmes marķējuma, ieviešana nākotnē attiecībā uz proteīnaugiem, liellopu gaļu, cūkgaļu, aitas gaļu, kazas gaļu un sieru,
• sagatavotības un lauksaimniecības produktu pieejamības ārkārtas situācijās uzlabošana.

Konteksts

Lauksaimniecība un pārtika ir eiropeiskā dzīvesveida mugurkauls. Šīs divas nozares nodrošina drošu un kvalitatīvu pārtiku 450 miljoniem cilvēku, atbalsta lauku kopienas, un tām ir būtiska nozīme globālajā pārtikas nodrošinājumā. ES KLP, kas tika uzsākta 1962. gadā, ir viena no senākajām un svarīgākajām ES politikas jomām. Tā atbalsta lauksaimniekus un lauku apvidus visās dalībvalstīs, palīdzot nodrošināt stabilu apgādi ar pārtiku par pieņemamu cenu, vienlaikus aizsargājot lauksaimnieku iztikas līdzekļus. KLP arī palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, saglabāt dabu un lauku kopienas, atbalstot darbvietas lauksaimniecībā, agropārtikas nozarē un saistītajās nozarēs. KLP tiek finansēta un pārvaldīta ES līmenī, uzņemoties kopīgu atbildību ar dalībvalstīm un atspoguļojot Eiropas un tās lauksaimnieku kopīgu apņemšanos.

KLP pēc 2027. gada ir saskaņota ar Komisijas redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari un būs svarīgs instruments tā īstenošanai. Tā ir nākamais solis ceļā uz tādu nākotni, kurā lauksaimniecība un pārtikas ražošana visā Eiropā plaukst visā daudzveidībā un kur lauksaimniecība ir pievilcīga nākamajām paaudzēm, kas bauda labākus dzīves un darba apstākļus dinamiskos laukos. Priekšlikums palīdzēs veicināt konkurētspējīgāku, ilgtspējīgāku, noturīgāku un taisnīgāku ES lauksaimniecību, kas ir gatava nākotnei, vienlaikus veicinot arī plašāku ES vides, sociālo un ekonomisko mērķu sasniegšanu.

Tiesību akta priekšlikums tagad tiks iesniegts pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē. KLP laikposmam pēc 2027. gada būs spēkā septiņus gadus: 2028.–2034. gadā.

KLP ir patiesi kopēja politika, solidaritātes politika un Eiropas nodrošinātības ar pārtiku stūrakmens. Šī politika arī turpmāk būs viens no ES finansējuma stūrakmeņiem. Tā būs vienkāršāka, mērķtiecīgāka un ietekmīgāka, vienlaikus saglabājot būtisko atbalstu, uz kuru paļaujas mūsu lauksaimnieki. Mūsu priekšlikumos ir pilnībā atzīta lauksaimnieku būtiskā loma ne tikai kā pārtikas ražotājiem, bet arī kā mūsu ainavu sargiem, mūsu tradīciju glabātājiem un būtiskam spēkam mūsu lauku kopienās. Lauksaimniekiem ir vajadzīga prognozējamība, un ar šo KLP viņiem tā būs.

Lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens